Jelgavā uziet hercogu lielā zirgu staļļa pamatus. Savulaik ēkā ieslodzītas sievietes

Agrāk skolas un stadiona teritorijā atradās ebreju un poļu pamatskola, hercoga zirgu stallis, Reformātu jeb kalvinistu, Jelgavā sauktu par kalviešiem, baznīca un pie tās – kapsēta.

Zirgu stallis būvēts 17. gadsimtā, un tas bija gara, liela, pamatīga ēka, kurā 20.gadsimta sākumā tika ierīkota Staļplača slimnīca, pēc tam sieviešu cietums. Otrā pasaules kara laikā viss tika nopostīts, Jelgavas vēsturi ieskicē vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns.

Diezgan detalizēti staļļa ēku aprakstījis Viktors Gušins grāmatas "Jelgavas vēsture 1561-1795" 5. sējumā, kas veltīts arhitektam Bartolomeo Frančesko Rastrelli, pauž Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietnieks Gints Putiķis.

Grāmatā minēts, ka Kurzemes un Zemgales hercogs Ernsts Johans Bīrons bijis liels zirgu mīļotājs, tāpēc bija skaidrs, ka pie Jelgavas pils nepieciešams arī zirgu stallis. Tā kā uz salas līdzās pilij pienācīga izmēra stallim vietas nav bijis, Jelgavas pils arhitekts Rastrelli piedāvājis stalli būvēt pilsētā, nedaudz uz Ziemeļiem no Tirgus laukuma Driksas kreisajā krastā. Stallis uzbūvēts 1771. – 1773. gadā pēc arhitekta Severīna Jensena projekta, bet saglabājot Rastrelli galvenās idejas, kas bija staļļa sākotnējā projektā.

Ēka bijusi 104,85 metrus gara, un tajā vienlaikus varēja turēt 84 zirgus. Pati ēka bija vienstāva, bet tās galos bija divstāvu korpusi, kas gan nebija vienādi un arī ne simetriski izvietoti. Pēc Napoleona karaspēka iebrukuma Kurzemē un Zemgalē 1816.gadā šajā ēkā izvietoja hospitāli, bet jau ap 1826.gadu ēkā atradās cietums. Jāpiebilst, ka 1823. gadā zirgu stallis tomēr tika uzbūvēts Pils salā, tāpēc otrpus Driksas esošais stallis vairs nebija vajadzīgs. Vēl zināms, ka 20.gadsimtā, 1922. – 1944. gadā, šajā ēkā bija kazarmas un ap to laiku ēkai arī uzbūvēts otrais stāvs.

Veicot rakšanas darbus, atrasti arī dažādi sadzīves priekšmeti vai to fragmenti, piemēram, mala pīpes, gredzeni, monētas, keramikas trauku lauskas, stikla trauki. "Rets atradums ir piemiņas medaļa no Krimas kara, kas norisinājās no 1853. līdz 1856.gadam. Interesants ir skaitāmais žetons no 19.gadsimta sākuma ar Francijas karaļa Luija XVIII attēlu. Tādus izmantoja skaitīšanai pirms skaitāmajiem kauliņiem. Arī svina plombe, ko 18.gadsimtā varētu būt šeit ieveduši audumu tirgotāji. Vērtīgas ir keramikas trauku lauskas, no kurām varētu izdoties restaurēt veselu trauku, un porcelāna jeb baltmāla pīpes ar skaistiem apgleznojumiem," vērtē Tomašūns. Viņš stāsta, ka lielākā daļa priekšmetu atrasti vietā, kur kādreiz atradās aka, un, visticamāk, tie tikuši tajā iemesti kā atkritumi vai nejauši iekrituši.

Stadiona pārbūvi plānots pabeigt līdz nākamā gada augustam. Projekta kopējās izmaksas ir 1,17 miljoni eiro, tai skaitā 1,053 miljoni eiro eiro ir aizņēmuma līdzekļi un 117 035 eiro – pašvaldības budžeta līdzekļi.