Sākusies administratoru cīņa par iespēju likvidēt "ABLV Banku"
Eiropas Centrālās bankas lēmums "ABLV Bank" ir iznīcinošs, jo paredz astoņu dienu laikā iedarbināt garantēto noguldījumu izmaksu.
Sestdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs un reizē arī Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības komitejas loceklis Pēters Putniņš paziņoja, ka pie noguldījumu izmaksāšanas ķersies nekavējoties.
FKTK iesniegs tiesai nākamā bankas likvidatora vai maksātnespējas administratora vārdu. Pašreizējie likumi paredz, ka šis amats būs ļoti ienesīgs. Iesakot tiesai likvidatoru, FKTK vadās pēc kandidatūrām, kuras ieteikusi Zvērinātu advokātu padome un Zvērinātu revidentu asociācija.
"Nekā Personīga" noskaidroja, ka advokātu padome FKTK pirms gada ieteikusi piecus likvidatoru pretendentus: Aleksandru Berezinu no advokātu biroja "Berezins un Juraša", Aldi Saulieti no advokātu biroja "Sjademe un Saulietis", kā arī advokātus Mareku Diku, Valdi Ulmani un Jāni Bērziņu.
Nākamnedēļ paredzēta jauna advokātu padomes sapulce, lai lemtu par citām un, nu jau vairs ne piecām, bet desmit kandidatūrām. Potenciālo kandidātu vidū varētu būt pašreizējais "Trasta Komercbankas" administratora palīgs Mārtiņš Bunkus, administrators un advokāts Vigo Krastiņš, Maksātnespējas administratoru asociācijas vadītājs, advokāts Jānis Kumsārs, advokāts Aivars Lošmanis no Vilgerta advokātu biroja un šī paša biroja advokāts Gints Vilgerts. Pretendentu vidū varētu būt arī Raivo Sjademe, advokāts, kurš bieži pārstāvējis ekspolitiķa Andra Šķēles intereses.
Nākamā likvidatora rokās nonāks lielākā nauda, kāda līdz šim bijusi personai, kas likvidē banku. Pērnā gada pārskatā minēts, ka "ABLV Bank" kredītportfelis pārsniedz divus miljardus eiro.
Bankas likvidators saņem procentus no piedzītajiem līdzekļiem. Lai šī persona jau pirmajās darbības stundās nekļūtu par multimiljonāru, finanšu ministre sagatavojusi grozījumus likumā, kas vismaz kaut kā ierobežo likvidatoru ienākumus.
Un konkrēti tas priekšlikums būtu neņemt vērā likvidatora atlīdzībā to bankas aktīva daļu, kas ir ļoti viegli izstrādājama, kas jau ir bankas kontā vai Latvijas Bankas kontā. Ka atlīdzība būtu saņemama tikai par tiem aktīviem, kuri ir tiešām, vai nu ar tiesas starpniecību, vai kā citādi jāiegulda pietiekami lielas pūles, lai tos atsavinātu un līdzekļus atgūtu.
Gan ministre, gan banku uzraugs Putniņš uzsver, ka "ABLV Bank" ir nogrimusi nevis finanšu, bet gan reputācijas problēmu dēļ, un pieļāva, ka ASV sankcijas pret banku nebūtu, ja FKTK būtu "ABLV Bank" sodījis par netiešajiem darījumiem ar Ziemeļkoreju 2017. gadā.
Putniņš skaidro, ka FKTK 2016. gadā uzlikusi sodu bankai par naudas atmazgāšanas pārkāpumiem un apņēmusies gada laikā pēc šī soda banku saudzēt. Šie paša FKTK sev uzliktie ierobežojumi lieguši sodīt "ABLV Bank" tādēļ par Ziemeļkorejas pārkāpumiem 2017. gadā.
NP: Ir jāsaprot, ka "ABLV Bank" šis jau bija otrais piegājiens. Tas nozīmē, ka iestājās spēkā tas iepriekšējā soda gada termiņš?
Tieši tā. Kurā bankai bija jānovērš trūkumi. Un, ņemot vērā, ka tieša sankciju pārkāpuma nebija, tie visi ir klasificējami kā parasti AML pārkāpumi.
NP: Vai tad nebija kļūda noteikt to gada termiņu?
Es domāju, ka tā nebija kļūda. Tāpēc, ka jūs nevarat tik lielai bankai pateikt, ka tagad vienas dienas laikā ir viss jānovērš. Pretējā gadījumā mums uz to banku ir jāiet bezmaz vai katru nedēļu un viņi jāsoda, tas ir kontrproduktīvi. Tā nevar strādāt. Tā nav uzraudzības filozofija.
Balsojums par "ABLV Bank" nesodīšanu FKTK komisijas sēdē nav bijis vienbalsīgs. Putniņa vietniece Gunta Razāne "ABLV Bank" saudzēšanu nav atbalstījusi.
NP: Tomēr padomes locekle Razānes kundze tai sēdē ir balsojusi savādāk?
Par "ABLV Bank" nesodīšanu Korejas kontekstā. Balsojuma rezultāti ir slēgta informācija. Nav nevienam tiesību izpaust.
NP: Bet jūs noliedzat, ka Razānes kundze būtu balsojusi savādāk?
Man nav tiesību, likumisku tiesību, atklāt padomes balsojuma rezultātu.
Kā raksta aģentūra "Bloomberg", lielākā daļa "ABLV Bank" klientu nāk no Krievijas (43%), otrajā vietā ir Ukraina (21%). Ar Ukrainu saistās kāds savdabīgs darījums. Izrādās, "ABLV Bank" izmantojis ASV prezidenta Donalda Trampa bijušais padomnieks Pols Manafords, kurš apkalpojis arī Ukrainas eksprezidentu Viktoru Janukoviču. Šīs ziņas "Nekā Personīga" apstiprināja kāda labi informēta, "ABLV Bank" tuvu stāvoša persona.
NP: Konkrēti pajautāšu par "ABLV Bank", vai ir izteikuši jums pārmetumus, ka "ABLV Bank" nodarbojas ar Pola Manforda finanšu interešu apkalpošanu?
Par šo nevaru jums neko komentēt tuvāk.
NP: Jūs to noliedzat?
Nē, man vienkārši nav tiesības par šādām lietām runāt.
"ABLV Bank" aizvēršana radījusi jautājumus par to, cik drošas ir citas bankas, kuru pamatbizness ir nerezidentu apkalpošana. Finanšu ministre sestdien paziņoja, ka šim biznesam nākotnes nav. Ja bankas grib biznesu saglabāt, tad no riskantiem klientiem esot jāatbrīvojas. Un tas jāizdara tuvāko divu gadu laikā.
NP: Vai šodien izskanējusī informācija, ka problēmas ar "ABLV Bank" varētu skart citas bankas, kurā ir liels nerezidentu īpatsvars, vai tā ir problēma?
Tas ir otrs jautājums, ko mēs katru dienu apspriežam. Regulators sniedz aktuālo informāciju, vai ir redzami kāda neparasta vai liela naudas kustība, vai klientu kustība citās bankās, īpaši, protams, akcentu liekot uz nerezidentu bankām. Bet regulators arī šodien apstiprināja, ka sektorā šobrīd viss ir mierīgi, bet, nu, paralēli, protams, katrai nerezidentu bankai ir piestiprināts savs regulatora koordinators, kurš visu laiku uzrauga situāciju, lai attiecīgi tad arī varētu rīkoties, ja būtu…
NP: Vai no nerezidentu bankām pastiprināti iet prom nauda?
Šobrīd, kā regulators šodien vēl apliecināja, nav signālu par pastiprinātu naudas aizplūšanu no nerezidentu bankām.
Valdība ir gatava visiem scenārijiem, tai skaitā arī noguldījumu garantiju fonda izmantošanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
