Rīgas domes NA/LRA frakcija pieprasījusi skaidrojumu par krievu valodas lietojumu valsts svētku noformējumā

Rīgas domes apmaksāto apsveikumu valsts svētkos iedzīvotāji novērtējuši dažādi un par to izraisījušās asas diskusijas sociālajos tīklos.

Kā norāda frakcijā, daudzi cilvēki sociālajos medijos ir pauduši "iepriekš nepieredzētu sašutumu un neapmierinātību par Rīgas pašvaldības izvēlēto valsts svētku laikam domāto māksliniecisko noformējumu". Tajā arī vērš uzmanību uz jau iepriekš attiecīgajā Rīgas domes sasaukumā vērojamajām divvalodību veicinošajām tendencēm un valodas lietojuma situācijām, kas neatbilst "Valsts valodas likuma godprātīgai piemērošanai".

"Valsts svētku noformējuma parādīšanās krievu valodā otrdienas vakarā (lai arī trešdienas pusdienlaikā tas tika labots) apstiprina to, ka Rīgas pašvaldības vadībai ir jāvēršas Valsts valodas centrā un Latviešu valodas aģentūrā, lai saņemtu profesionālu padomu par Valsts valodas likuma normu un būtības ievērošanu pašvaldības darbā," pauž Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" pārstāve.

Rīgas domes Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Latvijas Reģionu Apvienības frakcija uzskata, ka Latvijas galvaspilsētas pašvaldībai ir "jāstiprina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un saliedētas sabiedrības pamata pozīcijas – tā, kā to paredz, pirmkārt, Latvijas Republikas Satversme, Valsts valodas likums un Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam".

Tajā vērš uzmanību – saskaņā ar pamatnostādnēm – "Ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot valsts valoda un jālieto valsts valoda saziņā, ievērojot normatīvos aktus, kuri precizē personas pienākumus un tiesības sazināties valsts valodā. [..] Latvijas Republikas Satversmes un Valsts valodas likuma izpratnē krievu valoda ir svešvaloda, kura nav īpašāka vai priviliģētāka par citām svešvalodām. [..] Jebkāda latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un saliedētas sabiedrības pamata pozīciju vājināšana konstitucionāli nav pieļaujama."

Frakcijā arī atgādina Valsts prezidenta Egila Levita uzrunā Rīgas domes deputātiem šā gada 7. oktobrī atgādināto: "Cieņa pret mūsu kopējo valsts valodu, pret latviešu nācijas un Latvijas valsts vēsturi ir saliedētas sabiedrības pamats."

NA/LRA frakcija norāda, ka augstu vērtē Latvijas mākslinieku radošo izdomu. Taču vienlaikus sagaida, ka mākslinieki, radīdami noformējumu Latvijas neatkarībai un valstiskumam nozīmīgajiem svētkiem, ņem vērā visu Latvijas tautu vienojošos valstiskos simbolus – to krāsas, motīvus un būtību.

"Latvijas valsts simboli ir Latvijas valsts karogs, valsts ģerbonis un Latvijas valsts himna, un tie ir noteikti likumos. Tāpat māksliniekam, kurš veido svētku vizuālo noformējumu plašai publiskai izplatīšanai, ir jāņem vērā noformējuma reālā vizuālā veidola uztvere sabiedrībā kontekstā ar citiem vizuāliem simboliem. Citu vizuālo simbolu vidū var būt arī tādi, kas iemieso Latvijas valsts neatkarībai un suverenitātei pretējas idejas un vēsturiskus notikumus," uzskata frakcijā.

NA/LRA frakcija aicina Rīgas domes vadību un Rīgas domes Komunikāciju pārvaldi sadarboties ar Valsts valodas centru, lai turpmāk pašvaldības darbība būtu atbilstoša valsts valodas likuma prasībām un būtībai.

Rīgas domē aģentūru LETA informēja, ka Rīgas domes apsveikums Latvijas valsts svētkos un komunikācijas kampaņa izmaksājusi aptuveni 90 000 eiro. Valsts svētku projekts sastāv no divām daļām – vides noformējuma un komunikācijas kampaņas. Komunikācijas kampaņas ietvaros no 10.novembra medijos ir pieejams pašvaldības valsts svētku sveiciena klips, kurā attēlots mākslinieka darbs.

Vides noformējuma kopējās izmaksas, kurās iekļauta ne tikai Pauļa Liepas darba ekspozīcija pilsētvidē, bet arī 10 gaismas stendi ar latviešu tautas dziesmu spēka vārdiem, ir aptuveni 60 000 eiro. No tiem svētku afišu un baneru druka, izlīmēšana un montāža pilsētvidē izmaksāja kopumā aptuveni 8000 eiro. Svētkos piesaistīto divu mākslinieku honorāros samaksāti kopumā 4155 eiro.

Valsts svētku projekta dārgākā sadaļa ir 10 gaismas stendu jeb instalāciju uzstādīšana pilsētvidē. Šajos stendos izgaismoti "latviešu tautasdziesmu spēka vārdi". Gaismas stendi atrodami ne tikai centrā, bet arī pilsētas apkaimēs, kopā 10 dažādās adresēs, un to kopējās izmaksas ir aptuveni 47 000 eiro. Šie gaismas stendi ir ilgtermiņa ieguldījums un tiks izmantoti arī turpmākajos gados, uzsver dome.

Komunikācijas kampaņas kopējās izmaksas, kuras ietver mākslinieka radītā darba vizuālās identitātes pielāgošanu kampaņas materiāliem internetā, presē, radio, televīzijā, kā arī to izvietošanu medijos un mājaslapas izstrāde, ir aptuveni 32 000 eiro.

Līdz ar to projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 90 000 eiro.

Plakātu izlīmēšanu nodrošināja Rīgas pašvaldība noslēgtā līguma ietvaros, savukārt tulkošanu mājaslapai nodrošināja pašvaldības darbinieks.