Rubene: Digitālās tehnoloģijas būtiski ietekmēs nākotnes paaudžu sociālās prasmes

Rubene norāda, ka, lai gan sabiedrībā bieži tiek lietoti vienkāršoti termini, piemēram, "Būmeri" vai "Z paaudze", paaudžu pētniecība ir komplekss un nopietns socioloģijas lauks. Paaudze tiek definēta kā cilvēku grupa, kas dzimusi noteiktā laikposmā un bērnībā vai jaunībā piedzīvojusi vēsturiskus notikumus, kas ietekmē uzvedības modeļus.

Kādi notikumi veido mūsdienu jauno paaudzi?

Rubene norāda uz vairākiem vēsturiskiem notikumiem, kas veidojuši mūsdienu jauniešu uzvedības un uztveres modeļus. Viens no tiem ir 2001. gada 11. septembris, kas ievērojami mainīja globālo attieksmi pret drošību un bīstamībām. Šis notikums lika vecākiem pievērst lielāku uzmanību savu bērnu drošībai, radot pārāk aprūpētas audzināšanas tendences.

Vēl viens nozīmīgais faktors ir Covid-19 pandēmija. "Pandēmijas laiks veicināja sociālu izolāciju, un pusaudži arvien vairāk pievērsās tehnoloģijām," skaidro Rubene. "Tas rada izaicinājumu vecākiem un pedagogiem: kā veidot jauniešiem saistošu un pievilcīgu sociālo vidi?"

Tehnoloģijas un digitālās prasmes

Rubene pievērš uzmanību tam, ka digitālo tehnoloģiju straujā attīstība būtiski ietekmē jauno paaudzi. Piemēram, bērni lieto internetu un viedierīces jau no agrāka vecuma, kas ietekmē viņu sociālās prasmes. Profesore uzsver, ka pedagogu un vecāku uzdevums ir aktīvi vadīt audzināšanas procesu, pat ja bērns ir ekrāna otrā pusē. "Pedagoģiskās inovācijas bieži atpaliek no tehnoloģijām, bet mums jācenšas bērniem iemācīt aktīvas sociālās pozīcijas nozīmi."

Kādas ir nākotnes prognozes?

Runājot par nākotni, profesore Rubene uzsver, ka mākslīgais intelekts ir liels nezināmais. Tas ietekmēs gan izglītības procesu, gan jauno paaudžu pieredzi. Lai gan šobrīd nav pilnībā skaidrs, kādas izmaiņas tehnoloģijas nesīs, pētniece paliek optimistiska. "Audzināšana ir aktīvs process, un pieaugušajiem ir jāsaprot, kā ievirzīt bērnus nākotnes izaicinājumos."