Ašeradens neslēpj, ka ir pārsteigts par "Jaunās Vienotības" uzvaru vēlēšanās

"Jaunā Vienotība" saņēmusi 25 procentus balsu. Nacionālā apvienība ir otrā ar 22 procentiem, lai gan tā bija reitingu līdere. "Vienotība" spējusi atkārtot 2019. gada vēlēšanu panākumus, spītējot skandāliem. Partijas vadītājs Arvils Ašeradens neslēpj, ka ir pārsteigts.

"Skatoties uz reitingiem, tas galarezultāts, protams, ko mēs jau vakar izdzirdējām, tas bija pārsteigums. Jā, nenoliedzami," teica Ašeradens.

Nacionālās apvienības saraksta līderis Roberts Zīle uzskata, ka viņa partija startējusi labi. Tomēr viņš ir vīlies, ka neizdevās apsteigt "Jauno Vienotību".

"Protams, tur ir Valda Dombrovska faktors, kas ir ļoti spēcīgs. Otrkārt, man liekas, ka bija arī būtiski, ka tāds kā atsperes faktors nostrādāja. "Vienotības" vēlētājs bija mobilizēts pēc šiem te vairākiem skandāliem, kur ļoti liela daļa, es domāju, no "Vienotības" vēlētājiem uzskatīja, ka tie ir specializēti organizēti uzbrukumi viņu partijai," norāda Zīle.

Pārējie ievēlētie saraksti krietni atpaliek no līderiem. Partija "Latvijas attīstībai" saņēmusi deviņus procentus balsu, "Apvienotais saraksts" – astoņus procentus. Gan par "Progresīvajiem", gan par "Saskaņu" nobalsojuši septiņi procenti. Kā pēdējā ar sešiem procentiem ievēlēta "Latvija pirmajā vietā".

Jaunajā sasaukumā Latviju pārstāvēs deviņi eiroparlamentārieši.

No "Jaunās Vienotības" ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, kura apsteigusi Krišjāni Kariņu. Amats viņam gājis secen, visticamāk, lidojumu skandāla dēļ. Lai gan Kariņam ir trešais lielākais plusu skaits sarakstā, viņš saņēmis visvairāk svītrojumu – gandrīz 34 tūkstošus, tāpēc noslīdējis no otrās uz sesto vietu. Kariņš nereaģēja uz aicinājumu sniegt komentāru. Bet Ašeradens nevairījās no atbildes uz jautājumu, vai šāds iznākums ir likumsakarīgs.

"Politiķim vienmēr ir ļoti svarīgi iet uz vēlēšanām, un tad vēlētāji izdara to izvēli, izdara novērtējumu. To mēs redzam. Vēlētāji savu verdiktu ir pateikuši, ar to katram politiķim ir jārēķinās," saka Ašeradens.

Arī Nacionālās apvienības vēlētāji ar svītrojumiem un plusiem mainījuši saraksta līderu secību. Eiroparlamentā ievēlēts Roberts Zīle un Rihards Kols, kurš apsteidzis Ināru Mūrnieci.

Pārējie ievēlētie saraksti ieguvuši pa vienam mandātam. Amatu izdevies nosargāt Ivaram Ijabam (LA) un Nilam Ušakovam (Saskaņa). Savukārt pirmo reizi ievēlēts Reinis Pozņaks (AS), Vilis Krištopans (LPV) un Mārtiņš Staķis (P), kurš plusu dēļ finišēja kā pirmais, lai gan kandidēja ar otro numuru.

Pirmajiem "aiz svītras" palikušajiem sarakstiem izdevies iegūt tikai ap diviem procentiem balsu. Arī valdībā pārstāvētajai Zaļo un zemnieku savienībai, kurai gan bija otri lielākie aģitācijas izdevumi – vairāk nekā 270 tūkstošus eiro. Pēc ZZS pārstāvja Viktora Valaiņa teiktā, viņu kampaņas galvenais uzdevums bija popularizēt saraksta līderi Hariju Rokpelni.

"Manuprāt, šo mērķi mēs sasniedzām. Un ilgtermiņā tas mums nesīs tieši to atdevi, ko mēs arī sagaidām," saka Valainis.

Dārgākā kampaņa bijusi "Apvienotajam sarakstam", kas iztērējis vairāk par 400 tūkstošiem eiro.

Valdim Dombrovskim atkārtoti kļūstot par Eiropas Savienības komisāru, viņa vietā Eiroparlamentā darbu turpinās deputāte Inese Vaidere, jo kā jau minēts, daudzo svītrojumu dēļ Krišjānis Kariņš no otrās vietas sarakstā noslīdējis uz sesto.

Kā ziņots, Latvijas valdība jau rīt, 11.jūnijā, varētu lemt par Eiropas Parlamentā atkārtoti ievēlētā esošās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka Valda Dombrovska (JV) virzīšanu eirokomisāra amatam, pēc koalīcijas pārstāvju tikšanās žurnālistiem paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Lai gan "Progresīvie" bija izteikušies, ka arī viņi labprāt pieteiktu savu kandidātu, pēc sarunām ar koalīcijas partneriem Siliņa sacīja, ka tomēr panākta konceptuāla vienošanās par atbalstu Dombrovska kandidatūrai.