Militārā apvērsuma skartā Mjanma, vai tur tiešām nav droši? Latviešu ceļotāju stāsts

"Nekādā gadījumā neceļot" saka ceļojumu brīdinājumi par Mjanmu, mūsu 125. sasniegto pasaules valsti. Ceturtais – pēdējais – ārkārtas līmenis, ko dažas valstis piešķir savos ceļošanas ieteikumos, nozīmē, ka jāuzmanās no bruņotiem konfliktiem, nemieriem, sprādzieniem, patvaļīgiem arestiem, arī ārzemniekiem. Iespējama ceļu bloķēšana vai interneta atslēgšana. Bet dažām valstīm vienkārši nav "laba laika ceļošanai", un tad nu šis bija labākais no sliktajiem laikiem.

Ielidojam ar sagatavotām atbildēm

Problēmas Mjanmā sākās 2021. gada februārī, kad te notika militārs apvērsums — valsts armija gāza demokrātiski ievēlēto valdību un arestēja tās vadītājus, pasludināja ārkārtas stāvokli un pārņēma pilnīgu kontroli pār valsti. Tas izraisīja plašus protestus un bruņotus nemierus, vērstus pret militāro režīmu, kas vēl joprojām turpinās.

Mēs ielidojam ar sagatavotām atbildēm uz visiem iespējamiem jautājumiem, no kuriem nesaņemam nevienu. Esam iekšā. Oficiālais valūtas kurss ir dolārs pret 2100 Mjanmas kyatiem. Lidostā piedāvā 3600, viesnīcā tikpat, bet uz ielas stūra puiši dod 4300. Divas reizes vairāk nekā oficiāli.

Pieturamies pie Jangonas

Līdz 2005. gadam Jangona, agrāk Rangoon, bija Mjanmas galvaspilsēta, bet tad militārā valdība to pārcēla uz speciāli izveidotu pilsētu Naypyidaw. Tomēr šī joprojām ir lielākā pilsēta valstī ar aptuveni 5–7 miljoniem iedzīvotāju. Un te jābūt drošāk. Jā, ir tie, kas smaida, māj un uzsauc, bet pilnīgu šoku šķietami vienīgā rietumnieka atrašanās ielās nevienam neizraisa.

Ir diezgan daudz ķīniešu tūristu, un ir drosmīgie, kas plāno apceļot arī citas skaistākās Mjanmas vietas. "Bet viņi izskatās pēc vietējiem," uzsver Arča, tāpēc pieturamies pie Jangonas. Galu galā, pirms ceļojuma runāju ar daudziem vietējiem dažādās interneta platformās, un viņi apstiprināja – Mjanmā pa tūristam ir, bet pārvietoties ir sarežģīti galvenokārt militāro ceļu blokāžu dēļ. Ar tādu problēmu ļoti bieži saskārāmies, ceļojot Āfrikā, un tas nav nekas patīkams.

Tomēr pati Jangona gan ir! Mjanma ir viena no valstīm ar vislielāko pagodu un tempļu skaitu uz vienu iedzīvotāju. Un tie izraibina arī valsts lielāko pilsētu. Pirms pagodas apmeklējuma jānovelk apavi un jāsamaksā tūrista nodeva. Tad varam pārsteigt pāris vietējos, kas riņķo ap stupām, kuras glabā svētās relikvijas, un apbrīnot ļoti plānām, roku kaltu zelta lapu apklātās svētvietas. 90% no Mjanmas iedzīvotājiem ir budisti, un mūkus uz ielām redzam daudz biežāk nekā citur.

Viena no pasaules lielākajām un svētākajām stupām – Shwedagon pagoda

Jangonā atrodas arī viena no pasaules lielākajām un svētākajām stupām – Shwedagon pagoda, kas nav tikai skaistākā būve – tā ir Mjanmas garīgā sirds. Leģenda, un arī info bukleti, vēsta, ka tajā glabājas četru Budu relikvijas, tāstarp astoņi Gautamas Budas mati. Apgalvots, ka pagodai ir vairāk nekā 2600 gadu, kas to padarītu arī par vienu no vecākajām budistu stupām pasaulē, bet vēsturnieki šiem datiem īsti netic.

Pagoda ir tonnām zelta plāksnīšu pārklāta – tos gadsimtu laikā ziedojuši ticīgie. Pašā pagodas galā atrodas dekoratīvs vainags, kurā iestrādāts tūkstošiem dārgakmeņu, tostarp dimantu. Un to apmeklē simtiem tūkstošu cilvēku. Nav brīnums – pagoda ir iespaidīga. Un tas pat nav īstais vārds. Netverama, neaprakstāma un neparādāma bildēs. Tikai sajūtama klātienē.

Šī ir viena no vietām visā pasaulē, kuru tiešām nekad nespēsim aizmirst. Riņķojam ar vietējiem apkārt svētajai stupai, bet apstāties nedrīkst – kā gribam izlasīt mums piešķirto bukletu, rindā stājas burmieši pēc foto. Viens, otrs, piektais, devītais un bēgam.

Mjanmas dārgumi

Mjanmu reiz kolonizēja briti, tāpēc vietējie zina arī angliski. Ir palicis daudz, koloniālā laika ēku – soļojam pa haotiskām ieliņām un – hopā – priekšā nepārspējami smuka stacija, arka, pils… Tādā ēkā izveidots arī Bogyoke Aung San tirgus – slavenākais Jangonā.

Šī ir viena no labākajām vietām, kur iegādāties vietējos rokdarbus, audumus, suvenīrus. Un arī dažādus dārgakmeņus – galu galā, Mjanma ražo lielāko daļu pasaules augstākās kvalitātes rubīnus. Īpaši slaveni ir "pigeon blood" jeb "balodžu asins" rubīni – intensīvi sarkani ar viegli zilganu nokrāsu. Tie tiek uzskatīti par visvērtīgākajiem rubīniem pasaulē. Mums kā potenciālajiem pircējiem iedod ar lukturīti izpētīt īpašos Mjanmas rubīnus. Pirkumam, protams, līdzi nāk arī sertifikāts. Bet liekus 1400$ neesam paņēmuši līdzi.

Mjanma ir arī viens no pasaules lielākajiem nefrīta ieguvējiem, no kuriem lielākā daļa nonāk pie kaimiņiem ķīniešiem, kas nefrītu uzskata par bagātības un statusa simbolu.

Mjanma ir ļoti bagāta ar dabas resursiem – dārgakmeņiem, gāzi, koku, metāliem, taču joprojām ir viena no nabadzīgākajām valstīm reģionā, jo daļa no resursu ieguves notiek konfliktu zonās.

Piepilsēta Dalai – pavisam citāda nekā rosīgā Jangona

Tepat pāri lielai un dubļainai Jangonas upei atrodas piepilsēta Dala – pavisam citāda kā rosīgā Jangona. Ar prāmi vien 10 minūšu brauciena attālumā, tomēr ar pavisam citu ainavu – kamēr Jangonā aug biroju torņi, Dala ir vieta, kur trūkst normālas kanalizācijas un infrastruktūras. Uzreiz braucienu piedāvā rikšas – opīši, kuri pasažierus vadā ar riteni, un ir arī tuk-tuki. Ir pat klaiņojošas gotiņas.

Dala bija svarīga, jo koloniālajā laikā briti kontrolēja piekļuvi ostai no šīs puses. Pirms sešiem gadiem pāri upei tika uzcelts arī Mjanmas–Dienvidkorejas Draudzības tilts, kas Dalu ir padarījis nedaudz rosīgāku nekā iepriekš.

Jangona no Apļa vilciena

Savukārt pašu Jangonu vairāk var apgūt, sēžoties Apļa vilcienā – trīs vagonu vilcienā, kas iet pa apli apkārt pilsētai, arī pašai nomalei aiz lidostas, kur var redzēt, kā dzīvo vietējie ārpus centra un ārpus lielajām ēkām. Šis vilciens iet tikai divreiz dienā un ap 40 km nosedz trīs stundu laikā. Maksā vien 13 centus. Vietējo daudz, ir ķīniešu grupiņa un pārsteidzošā kārtā vēlāk iekāpj arī "balto" tūre – nu kārtīga tūre.

Vilcienam ir viens izsists logs, pie tā sēž vīrs uzplečos ar lielu ieroci un sargā. Pa pārējiem var skatīties, kad esam piecēlušies kājās. Ainava līdzīga Dala – ir noplukušas mājeles un vienkārši teltis, kur arī vietējie dzīvo. Suņi, bērni, pārdevēji. Daudziem sejas sasmērētas ar thanaku – dabisku kosmētisko pastu, ko iegūst no īpaša koka mizas – tas aizsardzībai pret sauli un arī pret akni un ādas iekaisumiem. Bet tā nav tikai kosmētika – tā ir daļa no kultūras jau vairāk nekā 1000 gadus.

Mazie, smalkie vietējie un eksotiskie ēdieni

Paši vietējie ir ļoti maziņi un smalki. Maz no superapstrādātā "ēdiena" pie viņiem nokļuvis – Mjanmā nav ne "McDonald’s", ne "Burger Kings". Viņiem pašiem ir lēti un veselīgi vietējie ēdieni – rīsi, nūdeles, kariji, tofu.

Mjanma ir viena no retajām valstīm pasaulē, kur tējas lapas ne tikai dzer, bet arī ēd. Izmēģinām lahpet thoke – salātus no fermentētām tējas lapām ar riekstiem, pupiņām, ķiplokiem un sezamu. Neparasti. Varbūt ne katrai dienai. Ir arī kāpuri un cepti sienāži – tos var atrast uz 19. ielas – darbīgākās visā pilsētā. To sauc par Ķīniešu apgabalu (Chinatown), lai gan uz ielām gatavo paši vietējie. Šī ir iela, kas atdzīvojas vakarā – tik daudz ļaužu, ka soli uz priekšu grūti paspert! Te var nogaršot visādus labumus un tos noskalot ar vietējo vai kaimiņzemju alu.

Mazajos bāros vietējie nezina, kā labāk ar mums "rīkoties", smaida, klanās un vēlreiz klanās. Mūs ievēro, bet visi ir patiesi draudzīgi.  Uz šīs ielas notiek ne tikai Valentīndienas svinības, bet arī Uguns zirga gada sagaidīšana ar pūķa deju, taču bez salūta. Tādā atmosfērā nevar just, ka valstī ir dziļa krīze.

Te ir tik ļoti daudz ko apskatīt!

Mjanma drīzāk mums asociēsies ar arbūziem un vārnām. Tik saldi un kraukšķīgi arbūzi! Un tik daudz skaļu, zinātkāru vārnu! Nezinām, vai tie ir visās Mjanmas pusēs, bet ceram reiz šeit atgriezties.

Te ir tik ļoti daudz ko apskatīt! Un cilvēki ir tik laipni! Vai ir ētiski ceļot šādā konfliktu plosītā zemē? Tas jājautā vietējiem – vai viņiem būtu labāk, ja lidostas būtu slēgtas, neviens nenopirktu gleznu no veca opīša, kas to zīmē kājām, jo vietējiem tā nav pirmās nepieciešamības prece?

Burmieši priecājās mūs redzēt un priecājās pavadīt. Šī, šķiet, ir īstākā Smaidu zeme, jo viņi smaida vienmēr. Ne tāpēc, lai mēs ienāktu kādā bodītē vai ko nopirktu. Liekas, ka tas ir veids, kā viņi sasveicinās.

Mēs ne reizi nejutām to konfliktu, par kuru runā visa pasaule, bet, protams, tagad tev neieteiktu steigties ar biļetes iegādi uz Mjanmu, jo risks pastāv. Tas gan pastāv vienmēr, kad sper soli ārpus mājas pagalma.

Pagaidām sakām paldies Mjanmai, paldies Jangonai. Ceram, ka šo brīnišķo cilvēku zemei būs gaiša nākotne.